1. Kad jāapmeklē optometrists?

Optometrists veic primāro redzes aprūpi, novērtē vispārējo klienta veselības stāvokli, redzes funkcijas un redzes orgānu struktūru, izpilda redzes refraktīvo un funkcionālo anomāliju diagnostiku, nozīmē, izgatavo un pielāgo optiskos redzes palīglīdzekļus (brilles, kontaktlēcas vai speciālos līdzekļus), īsteno redzes terapiju, lai atjaunotu sabalansētu redzes sistēmas stāvokli, un darbojas redzes profilaksē un ergonomikā. Primārais optometrista uzdevums ir diagnosticēt un atrisināt tālredzības (hipermetropijas), tuvredzības (miopijas), astigmātisma, akomodācijas un presbiopijas (slikta redze tuvumā cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma) problēmas.
Pilnvērtīga redzes pārbaude aizņem aptuveni 20-30 minūtes, kuru laikā optometrists noskaidros pacienta redzes asumu tālumā, tuvumā, akomodācijas un binokulārās redzes funkcijas, kā arī acu veselības stāvokli. Optometrists pārbauda acu veselības stāvokli un diagnosticē acu saslimšanas, taču Latvijā optometristiem nav tiesību ārstēt acu slimības. Tādēļ, ja rodas aizdomas par kādu saslimšanu vai redzes sistēmas traucējumu, optometrists nosūta savu klientu pie oftalmologa. Optiku salonos "Redzes centrs" pastāv savstarpēja sadarbība starp optometristiem un oftalmologiem.
Redzes pārbaudes biežums pie optometrista:
-Pirms iestāšanās pirmajā klasē un katrus 2 gadus pēc tam; -Katrus 3-5 gadus 20-39 gadu vecumā;
-No 40 gadu vecuma – katru gadu.

2. Kad jāapmeklē oftalmologs - acu ārsts?

Oftalmologs ir ārsts, kurš specializējies acu slimību un redzes traucējumu diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Viņš diagnosticē un ārstē, kā arī pārzina apstākļus, kas ietekmē acu un redzes sistēmu. Pie acu ārsta pacienti ierodas uz padziļinātu pārbaudi konkrētu sūdzību gadījumā, ja ir acu saslimšanas vai vispārējas sistēmiskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, kad jāpārbaudās regulāri. Ja Jums jau ir diagnosticētas kādas nopietnākas acu saslimšanas vai patoloģijas (glaukoma, makulas deģenerācija, katarakta u.c.), turpmāk uz redzes pārbaudēm vajadzētu doties pie oftalmologa.
Atsevišķi faktori var ietekmēt risku saslimt ar kādu no acu saslimšanām. Ja uz Jums ir attiecināms kāds no sekojošiem faktoriem, tad konsultējaties ar acu ārstu, lai precizētu, cik bieži tas jāapmeklē:
• Attīstības aizture;
• Pirmslaicīga dzimšana;
• Acu saslimšana Jums vai kādam no ģimenes locekļiem;
• Acu ievainojums;
• Pastāvīga noteiktu medikamentu lietošana;
• Noteiktas saslimšanas, kas ietekmē vispārējo veselības stāvokli (cukura diabēts, AIDS). Acu ārsts ir jāapmeklē arī, ja ir šādas sūdzības:
• ja jūs izjūtat redzes miglošanos,
• pēkšņas vai biežas redzes asuma izmaiņas,
• sāpes acīs,
• tumšāki un/vai miglaini laukumi redzes laukā,
• varavīksnes vai oreola efekts skatoties spožakā gaismā, • pasliktināta redze tumsā,
• krāsas šķiet blāvas.
Obligātās redzes pārbaudes bērniem:
• 12-24 mēnešu vecumā;
• 3 gadu vecumā;
• 6-7 gadu vecumā (pirms 1. klases).

3. Redzes pārbaudes laikā

Redzes pārbaudes laikā pārbauda redzes asumu bez korekcijas gan katrai acij atsevišķi, gan abām kopā (binokulāri). Pēc tam piemeklē maksimālo korekciju, bet izmeklējuma beigās konstatē komfortablāko korekciju, lai cilvēks justos labi. Pārbaudes laikā diagnosticē redzes traucējumus (tālredzību, tuvredzību, astigmatismu utt.), izraksta briļļu recepti, piemeklē kontaktlēcas, ja tas nepieciešams. Redzes speciālists apskata acs priekšējās struktūras, izvērtē tīklenes un redzes nerva stāvokli un izmēra acu spiedienu.
Ja rodas aizdomas par kādu acu saslimšanu vai patoloģiju, tad, diagnozes precizēšanai, ir iespējams veikt dažādus papildizmeklējumus.

4. Acs iekšējā spiediena mērīšana (tonometrija)

Acs iekšējo spiedienu rada šķidrums, kas acī pastāvīgi cirkulē, to barojot. Šis spiediens katram cilvēkam ir individuāls un laika gaitā var mainīties. Paaugstināts acs iekšējais spiediens ir raksturīga pazīme glaukomai. Paaugstināta acs iekšējā spiediena rezultātā attīstās redzes nerva bojājums, kas rada pakāpenisku redzes lauka sašaurināšanos un neatgriezenisku redzes pasliktināšanos.
Acs iekšējā spiediena mērīšanu veic ar speciālu ierīci, ko sauc par tonometru. Viens no jaunākajiem un Eiropā visbiežāk sastopamajiem aparātiem ir ICare. Ārsts šo aparātu tur rokās, un ar vienreizlietojamo zondi tiek veikti sīki, ļoti smalki piesitieni pie acs ārējās virsmas vairākas reizes vienai un otrai acij, tādējādi nosakot spiedienu. Vienlaikus pastāv arī dažādi gaisa pūtiena tonometri, un no senākiem laikiem ir saglabājies Maklakova tonometrs, kuru mūsdienās lieto aizvien retāk.